Manheima (Mannheim)
Pilsētai ir regulārs plānojums, tās centrā slejas milzīga XVIII gs. celta Pfalcas elektoru pils, kurā mūsdienās atrodas Manheimas Universitāte. Pilsētā dislocēts ievērojams daudzums ASV karaspēka. No lielām kompānijām, kuru galvenās mītnes atrodas Manheimā, var minēt smērvielu ražotāju Fuchs Petrolub un celtniecības kompāniju Bilfinger Berger.
Pilsēta pirmoreiz minēta 766. gada Loršas kodeksā. Tas bija neliels ciematiņš, līdz Pfalcas elektors Frīdrihs IV šeit XVI gs. beigās uzcēla pili. Trīsdesmitgadu kara laikā 1622. gadā pilsētu nopostīja Tillī karaspēks. 1720. gadā Manheima kļuva par Pfalcas galvaspilsētu. XVIII gs. Manheima bija slavena mūzikas pasaulē — šeit attīstījās t. s. Manheimas skola. 1885. gadā Kārlis Bencs Manheimā izgudroja un iedarbināja pasaulē pirmo automašīnu. Otrā pasaules kara laikā Manheima smagi cieta britu un ASV uzlidojumos.
Manheimā dzimuši:
* Frīdrihs Engelhorns (Friedrich Engelhorn, 1821-1902) - rūpnieks,BASF dibinātājs;
* Rūdijs Altigs (Rudi Altig, 1937) — riteņbraucējs;
* Štefija Grāfa (Steffi Graf, 1969) — tenisiste;
* Zeps Herbergers (Sepp Herberger, 1897—1977) — futbola treneris;
* Hermanis Millers (Hermann Müller, 1876—1931) — politiķis;
* Alberts Špērs (Albert Speer, 1905—1981) — arhitektsю
Ģeogrāfiskā karte - Manheima (Mannheim)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |